Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Uzsāk diskusiju par brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu


Foto: Flickr.com




Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2013.gada 16.janvārī sāka skatīt jaunu likumprojektu, kas paredz ieviest visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu.



"Brīvprātīgā darba regulējums ir sen gaidīts no nevalsts organizāciju puses un ļoti nepieciešams — to apliecināja gan atbildīgo iestāžu pārstāvji, gan brīvprātīgā darba organizētāji. Taču diskusijā nonācām pie secinājuma, ka likumprojekta tekstā nepieciešami būtiski uzlabojumi un izkristalizējās arī vairākas problēmas, kuru risināšanā iesaistīsim gan valsts iestādes, gan nozares praktiķus," informē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētaja Aija Barča.



Pirms lemt par deputātu izstrādātā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma lūgt sniegt atzinumus gan iesaistītajām ministrijām, gan nevalstiskajām organizācijām. Ekspertu atzinumi nepieciešami arī tādēļ, lai konstatētu, vai jāgroza arī tos likumus, kas patlaban nosaka brīvprātīgā darba tiesisko pamatu. Kā jaunā likuma mērķis izvirzīts sekmēt brīvprātīgo darba veikšanu un sabiedrības līdzdalību, bet brīvprātīgais darbs definēts kā fiziskas personas uz brīvprātības pamata veikts bezatlīdzības darbs, kas vēsts uz sabiedriskā labuma darbību.



Atšķirībā no vairuma Eiropas Savienības valstu Latvijas normatīvie akti brīvprātīgo darbu reglamentē tikai fragmentāri un regulējuma trūkums praksē raisa daudz neskaidrību un grūtību. Nodibinājuma "Rīga 2014" brīvprātīgo koordinators Ints Teterovskis pauda, ka, Rīgai kļūstot par "Eiropas Kultūras galvaspilsētu", šajā procesā iesaistīto brīvprātīgo skaits sasniegs vismaz divus tūkstošus. Kā lielākos ieguvējus no jaunā regulējuma viņš minēja pašus brīvprātīgos, kuriem būtu iespēja iegūt oficiālu apstiprinājumu savām aktivitātēm un iegūtajai pieredzei. Ārvalstīs brīvprātīgais darbs tiek augstu vērtēts un ieraksti par sabiedriskā kārtā veiktām aktivitātēm ir būtisks dzīvesgājuma papildinājums, norādīja nevalstisko organizāciju pārstāvji. Strādājot pie likumprojekta pilnveidošanas, nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja veidot regulējumu, kas neuzliek papildu administratīvo slogu brīvprātīgā darba organizētājiem un neierobežo arī profesiju loku, kurās cilvēki var strādāt sabiedriskā kārtā bez atlīdzības.



Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētajas biedrs Arvils Ašeradens aktualizēja jautājumu par to, vai nepieciešams valsts atbalstīts brīvprātīgā darba reģistrs, kurā tiku apkopoti noslēgtie līgumi un kas kalpotu arī kā statistikas avots. Tāpat būtiski saprast, kā tiks regulēta ekspertu iesaiste brīvprātīgajā darbā un kāda būs, piemēram, ārstu, būvnieku vai grāmatvežu atbildība par kļūdām, kas pieļautas, strādājot sabiedriskā kārtā. Deputāte Elīna Siliņa pauda bažas, ka brīvprātīgā darba regulējums var tikt izmantots nelegālās nodarbinātības "piesegšanai" un aicināja ļoti rūpīgi strādāt pie likumprojekta teksta. Būtiski ir arī paredzēt sistēmu darba risku apdrošināšanai, jo, atšķirībā no darba tiesiskajām attiecībām, brīvprātīgā darba gadījumā netiek ieturēti nodokļi. Deputāts Andrejs Klementjevs vērsa uzmanību, ka piedāvātais regulējums pieļauj iespēju brīvprātīgajā darbā iesaistīt bērnus jau no septiņu gadu vecuma un jautāja, kurš uzņemsies atbildību par bērnu drošību un atbildēs, ja gadās nelaime, īpaši ņemot vērā, ka brīvprātīga darba līguma slēgšana rakstveidā nav obligāta.



Likumprojekta autori norāda, ka brīvprātīgā darba veikšanas likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu un visaptverošu brīvprātīga darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu. Brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc jautājuma sakārtošanai ir atsevišķs likums. Civillikumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus.

 

 

Avots: Latvijas Republikas Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests www.saeima.lv

Komentāri

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri