Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Par cilvēkiem, kuru acis īpaši mirdz


Foto: no Līgas Strikmanes arhīva

 

 

Man laikam šajā dzīvē ir ļoti paveicies būt starp labiem cilvēkiem. Grūti izvēlēties par kuru no viņiem stāstīt, tāpēc varbūt pieminēšu vairākus.

 


Šobrīd dzīvoju Saldū kopmītnēs vienā no netipiskākajām skolām Latvijā – Saldus Svētā Gregorskola. Gadu tur mācījos, bet tagad, kad jau pabeidzu, vēl turpinu izmantot šo iespēju dzīvot tur. Tā ir jauka vieta, un daudzi no šīs skolas beidzējiem saka, ka šī ir viena no tām skolām, kurā labprāt paliktu uz otru gadu. Dažiem patiešām šāda iespēja rodas:)

 


Dažreiz man liekas, ka pati skola “ražo” labus cilvēkus, jo atliek vien pabrīnīties par šiem stāstiem, ko nākas dzirdēt no absolventiem, par viņu dzīvēm un labajiem darbiem.

 


Šķiet nu jau gadu atpakaļ no Āfrikas atbrauca misionāre Aija Dzene (tagad Ignate), kas tur bija pusgadu. Ja esi ar baltu ādaskrāsu un nonāc Ugandā, vietējie Tevi gluži vai pielūdz, un tas, ko viņiem saki, sniedz ievērojamu ietekmi uz viņiem. Grūti saprast viņu domāšanu, un ka elementāras lietas, kas ir mums, citiem nav tik pašsaprotamas. Āfrikā arī ar nelieliem līdzekļiem vari dot lielu svētību.

 


Protams, ne visi no studējošajiem un absolventiem dodas uz Āfriku. Darāmā ir gana daudz arī Latvijā. Prieka par maz, vientulības par daudz un neticība nākotnei. Dažas vientuļas tantiņas no prieka pat apraudas, kad kāds no studentiem dodās pie viņām ciemos, lai palasītu priekšā grāmatu, atnestu kaut ko no veikala un vienkārši aprunātos.

 


Jaunieši arī piedalījās pagājušā gadā Pampāļu dienas centra atvēršanā, veicot praktiskus remonta darbus un kopā ar bērniem arī apgleznojot sienas. Tika radīta skaista vieta, kur bērniem sapulcēties pēc skolas, lai tie neklaiņotu apkārt, bet piedalītos dienas centra organizētos pasākumos.

 


Dažreiz nevajag organizēt nekādas kampaņas un veidot lielus pasākumus, bet vienkārši būt īstajā vietā un laikā. Kad nāku mājās no darba, pa ceļam bieži satieku skolas direktoru Raimondu, kurš kā vienmēr smaida. Lai cik veiksmīga vai ne tik ļoti būtu bijusi diena, šis smaids vienmēr atbrīvo un vienkārša, draudzīga saruna, dod tādu kā gaišumu un tad gribas iet un atkal kādam citam pateikt ko labu.

 


Studenti mēdz teikt, ka skolā piedzīvojuši tādu īpašu garīgu siltumu un lielu mīlestību, kas pār viņiem pārklājusies. Kad pats esi inficējies ar prieku, gribas ar to arī aplipināt citus. Gluži kā eņģeļi pār Latviju, tu viņus šos īpašos cilvēkus vari sastapt jebkur – turpat veikalā, darba vietā un uz ielas. Cilvēki, kam ir vienkārši dabiski dzīvot un iepriecināt citus, cilvēkus, kuros iekšienē kaut kas labs dzīvo un kam tā īpaši mirdz acis. 

 

Līga Strikmane

Komentāri

Johnetta, 21.12.2011:
YMMD with that anwesr! TX

Charl, 20.12.2011:
Wow I must conesfs you make some very trenchant points.

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri