Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Putnu barošana ziemā


Foto: Edmunds Račinskis 

 

Ziemā, sniegā un salā, putniem nav viegli atrast barību. Baro putnus un palīdzi viņiem sagaidīt pavasari.

 

 Kādēļ barot putnus?

 

  • Ziemā, barojot putnus, mēs palīdzam tiem pārciest ziemu un sagaidīt nākamo vairošanās sezonu;
  • Putnu barošana arī piesaista putnus mājai vai dārzam un ļauj tos iepazīt tuvāk.

 

Atceries!


Sākot putnus barot, tas jādara regulāri, līdz pat pēdējiem sniegiem. Ja putniem ierastajā laikā barotavā nav barības, tie nemeklē to citur, bet gan gaida, līdz ir par vēlu.  

 

 

Ar ko barot putnus?


Putniem ziemas laikā nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc šajā laikā vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu. Svarīgi atcerēties, ka putnu barība nedrīkst būt sālīta, jo sāls kaitē putnu gremošanas sistēmai! Sauso barību, piemēram, auzu pārslas vai sadrupinātu maizi, ieteicams izmērcēt taukos vai eļļā.

 

  • Tauki, speķis – laba barība zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem.
  • Melnās saulespuķu sēklas ir lieliska barība, kas piemērota lielākajai daļai barotavu apmeklējošiem putniem. Eļļas saturs ir augstāks melnajās nekā svītrainajās saulespuķu sēklās.
  • Zemesriekstus iecienījuši zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi. Dzilnīši un pelēkās zīlītes var riekstus glabāt slēptuvēs.
  • Citas sēklas un graudi – auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, kā arī miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas u.c.
  • Kaltēti augļi, piemēram, rozīnes, garšos melnajiem mežastrazdiem un pelēkajiem strazdiem.
  • Ābolus, bumbierus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes.
  • Sadrupināta maize piemērota nelielā daudzumā, jo tās enerģētiskā vērtība ir salīdzinoši zema.

Kā izgatavot “delikatesi” putnie:

  • Tukša jogurta, margarīna vai cita plastmasas trauka dibenā izurbiet nelielu caurumu, izveriet caur to auklu un iekšpusē iesieniet mezglu.
  • Bļodā sagatavojiet maisījumu no sēklām, riekstiem, kaltētiem augļiem un auzu pārslām. Pārlejiet tam pāri izkausētus taukus, izmatojot šādu proporciju – viena trešdaļa tauku un divas trešdaļas maisījuma. Labi samaisiet visu kopā.
  • Iepildiet maisījumu plastmasas traukā.
  • Kad maisījums sacietējis, pakariniet trauku ārā, ar atveri uz leju.  

Kā izgatavot barotavu?

 

Barotavai jābūt tādai, lai:

 

  • putni varētu viegli piekļūt barībai,
  • barība neapsnigtu un ieeja barotava netiktu aizputināta,
  • barības resursi būtu vienkārši atjaunojami,
  • tā nebaidītu putnus – bez vaļīgām, plīvojošām detaļām, stabili nostiprinātai (izņemot pakārtās barotavas).

Lai putni barotavu ātrāk pamanītu, sākotnēji ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās, vai arī "izrotāt" barotavu ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm, u.tml.

 

Kā iztikt bez speciālas putnu barotavas?

  • Speķi var pienaglot vai pakārt stieplē pie palodzes vai koka zara. Par ideālu zīlīšu, dzilnīšu un dzeņu barotavu kalpo arī uz sētas vai uz resnāka horizontāla zara izkārta meža cūkas vai kāda cita dzīvnieka āda, pie kuras gandrīz vienmēr paliek zināms daudzums tauku. Putni to attaukos dažu dienu laikā.
  • Uzziest uz jebkādas nelīdzenas virsmas (malkas kluča, koka stumbra, utt.) taukus. Uzspraust uz koku zariem saulespuķu eļļā izkarsētus maizes gabalus
  • Izkaisīt barību (sēklas un graudus) uz zemes no sniega attīrītā laukumā kāda koka vai krūma aizvējā. Šādu barošanās vietu labprāt apmeklēs laukirbes, dzeltenās stērstes, zaļžubītes un melnie mežastrazdi.

 


Veselība un higiēna

 


Kad liels skaits putnu sapulcējas vienā vietai, pieaug saslimšanas iespēja. Tāpēc barotava regulāri jātīra, lai tajā neuzkrājas barības atliekas vai putnu mēsli.
Putni var slimot ar salmonellu, un vāja higiēna barošanas vietās var izraisīt lokālu slimības uzliesmojumu. Visuzņēmīgākie pret šo infekciju, ar kuru var saslimt pēc kontakta ar inficēta putna mēsliem, ir zaļžubītes un mājas zvirbuļi. Iespējamas arī citas slimības, piemēram, trihormonoze un putnu gripa. Ar šīm slimībām var inficēties arī cilvēki, tādēļ ievērojiet higiēnas normas, ja jums ir kontakts ar putniem vai to mēsliem.  Putnu barotavas tīriet laukā, izmantojot šim mērķim paredzētu suku un gumijas cimdus. Uzvelciet cimdus arī tad, ja ņemat rokās slimus vai mirušus putnus. Vienmēr nomazgājiet rokas, kad esiet beidzis darbošanos.

 

Putnu, kas neapmeklē tradicionālās putnu barotavas, barošana 

 

  • Ziemā ar papildu barību var palīdzēt ne tikai sīkajiem dziedātājputniem. Īpaši pilsētās populāra ir Latvijā ziemojošo meža pīļu piebarošana, kas, iespējams, daļu putnu bargās ziemās pasargā no bojāejas. Ja pīles kādā vietā ir piebarotas regulāri, nedrīkst barošanu ziemā pēkšņi pārtraukt, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā.
  • Ja regulāru barošanu nodrošināt nav iespējams, putnus (it sevišķi ūdensputnus) labāk nebarot vispār!
  • Par barību meža pīlēm var izmantot maizi, tomēr daudz pilnvērtīgāki uztura ziņā ir dažādi labības graudi, cieti novārītas biezputras, sasmalcināti kartupeļi (vislabāk vārīti) un arī ozolzīles. Labāk meža pīles barot tādos ūdensbaseinos, kuri ziemā ilgi neaizsalst. Atklāts ūdens ūdensputniem ziemā ir tikpat nepieciešams kā barība.
  • Latvijā ziemojošos gulbjus barot nebūtu ieteicams, jo atšķirībā no pīlēm, tie kļūst no barošanas pilnīgi atkarīgi. Viņi pie tās pierod ļoti ātri un tādā mērā, ka nelido prom pat tad, kad tiem draud iesalšana ledū. Nekādā gadījumā nevajag gulbjus barot vasarā un rudenī. Ja nu tomēr gulbji ir iebaroti, jāturpina tos barot regulāri līdz pat pavasarim, citādi tie nenovēršami ies bojā.
  • Ir iespējams palīdzēt arī Latvijā ziemojošajiem lielajiem plēsīgajiem putniem (peļu un bikšainajiem klijāniem, jūras un klinšu ērgļiem, vistu vanagiem u.c.), kādā nomaļā vietā novietojot beigtus dzīvniekus. Šeit bez jau pieminētajiem putniem barosies arī kraukļi, vārnas, žagatas, sīļi, u.c. Protams, arī šīs barotavas vajadzētu regulāri papildināt ar barību, tomēr tas nav absolūti nepieciešams, jo šie putni pie barošanas nepierod tik ātri kā pārējie. Apēduši novietoto maitu, šie putni negaida nākamo, bet dodas to meklēt paši.

 


Rakts tapis sadarbībā ar lob.lv

Komentāri

janis, 04.08.2012:
Es lieku ,kad v āru pīlēm klimpas šķipsnu sāls un vistām ,lai nav agresivas Tas taču ir nekas????

Rumor, 21.12.2011:
Way to go on this essay, hleepd a ton.

Raynes, 19.12.2011:
Leanirng a ton from these neat articles.

bbmckr, 04.09.2011:
3mrnQe ynorpfvciaza, [url=http://lrcpbygictxm.com/]lrcpbygictxm[/url], [link=http://bwexdufoggjl.com/]bwexdufoggjl[/link], http://pmfgvuuffifk.com/

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri