Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Anastasija – cilvēks ārpus rāmjiem un aizspriedumiem


Foto: no Anastasijas arhīva

 

 

Cilvēce savas pastāvēšanas vēsturē ir uzaudzējusi biezu dažnedažādu noteikumu slāni, iekaļot sevi aizspriedumu važās tā, ka reti kuram izdodas tikt vaļā no šīm važām un ieelpot īstās brīvības gaisu. Cilvēkiem ir ērti būt par vergiem saviem ieradumiem, vājumiem, kaislībām – saviem netikumiem mēs vienmēr atrodam attaisnojumu, bet, kad mūs tomēr apmeklē domas par citādu dzīvi, mēs atgaiņājam tās kā apnicīgas mušas vai atliekam uz vēlāku laiku, nosūtot tās uz vistālāko mūsu apziņas kaktu.

 

Anastasija – cilvēks, kurš iegrieza savu ikdienišķo, komfortablo dzīvi pavisam citā gultnē. Viņa ir pasaules pilsonis, viņas ikdiena ir ceļošana no vietas uz vietu, no valsts uz valsti. No viņas dzīves var gūt iedvesmu, viņa pati var kalpot par prototipu garīguma uzvarai cīņā ar EGO. Viņai vēl nav trīsdesmit, bet, sarunājoties ar viņu, vairs nav nozīmes  vecumam, ārējam izskatam, etniskajai piederībai vai sociālajam statusam. Viņa – cilvēks ārpus rāmjiem.


-    Anastasija, tu ļoti daudz ceļo. Ar kādu mērķi?
-    Jā, mana šodienas dzīve sastāv no klejojumiem. Man nav kāda noteikta mērķa, nav arī plāna apceļot pēc iespējas vairāk valstu. Mani ceļojumi sastāv no skaistās dabas vērojumiem, no tikšanās ar cilvēkiem, bet ne no vēlmes papildināt to valstu sarakstu, kurās esmu pabijusi.



-    Un tomēr – kādās valstīs tu esi pabijusi?
-    Eiropas valstīs, bijušās Padomju savienības valstis, Āzijā.. Īpaši interesantas ir valstis ekvatora tuvumā. Tur var dzīvot ar minimāliem naudas līdzekļiem, bet ar milzīgo gardo tropisko augļu izvēli. Nākotnē man gribētos apmeklēt Āfrikas valstis – tās mani vilina ar tropisko klimatu. Noteikti došos uz turieni, tiklīdz atradīsies kāds uzticams ceļabiedrs.

 

-   Pastāsti, kā tu dzīvoji, pirms sāki ceļot?
- Mana dzīve neatšķīrās no jebkura cita cilvēka dzīves. Tāpat kā visi, es mācījos skolā, vēlāk iestājos Sankt-Pēterburgas universitātē, kurā  ieguvu skaņu režisora profesiju. Dažus gadus strādāju par skaņu režisoru vienā no Tallinas radiostacijām, un paralēli tam vadīju autorraidījumu par Austrumu filozofiju un mūziku.

 

- Un kas tevi pamudināja sākt ceļot?
- Darbā notika incidents, kura dēļ mani palūdza aiziet. Dažas dienas vēlāk es izšķīros ar savu draugu, bet vēl pēc dažām dienām iekļuvu avārijā, sasitu mašīnu. Viss, kam biju piesaistīta, nobruka, un tajā momentā es jutu akūtu nepieciešamību aizbraukt no tās atmosfēras, no tā melnā punkta, kurā tobrīd iekļuva mana apziņa. Tajā laikā mana māsa ar savu ģimeni bija Indijā, tāpēc es, daudz nedomājot, sapakoju mantas un aizbraucu pie viņas. Ieplānotā viena mēneša vietā es tur pavadīju trīs, pēc tam uz īsu brīdi atgriezos Tallinā, un no turienes jau uz ilgāku laiku devos brīvprātīgā darbā uz Spāniju.

 

- Ar ko tu nodarbojies Spānijā?

Spānijā, Kanāriju salās, man ieteica vērsties Valdorfa pedagoģijas centrā ‘Kristoforo’. Mēs ar šī centra dibinātāju atradām kopīgu valodu un viņš piedāvāja man palikt. Tā bija īsta laime atrasties šajā oāzē, palīdzēt veidot biodinamisko dārzu, kā arī palīdzēt audzinātājiem, kas strādāja ar bērniem pēc Valdorfa pedagoģijas sistēmas, ko ir radījis Rūdolfs Šteiners. Par brīvprātīgo strādāju arī citur Spānijā – gan uz salām, gan kontinentā. Darbojos arī organizācijā WWOOF, kas nodarbojas ar informācijas apkopošanu par visām pasaules organiskās zemkopības fermām. Samaksājot nelielu biedru naudu, interesents var saņemt pieeju šādu fermu sarakstam jebkurā interesējošā valstī. Piemēram, Spānijā ir vairāk kā 250 šādu fermu. Es no šī saraksta izvēlējos tās fermas, kas mani visvairāk uzrunāja, un braucu tur strādāt. Darba stundu skaits šādās fermās parasti nepārsniedz 30 stundas nedēļā, samaksā  saņemot mājvietu un ēdienu. Un, protams, nenovērtējamo pieredzi darbā ar zemes apstrādi, neizmantojot nekādas ķimikālijas.

   

 

Visbiežāk šādas fermas arī pašas sevi nodrošina ar elektroenerģiju – ar saules bateriju vai vēja ģeneratoru palīdzību. Bija ļoti interesanti izprast šādu fermeru pieredzi, jo mūsdienās ļoti daudz cilvēku izvēlas sākt visu no nulles – nolemj aizbraukt prom no pilsētas, nopērk vai nomā zemi un sāk veidot savu organisko saimniecību. Kad acu priekšā ir citu cilvēku veiksmīgie piemēri, iedvesma un vēlme pašam pamēģināt ir tik spēcīga, ka darbs vairs nešķiet grūts un neizdarāms. Piemēram, Spānijas dienvidos es iepazinos ar ģimeni, kas pirms 10 gadiem paņēma nomā zemi un sāka to apstrādāt saskaņā ar pirmkultūras organisko zemkopību. Tagad viņiem ir skaists dārzs ar tropu augļiem, dažnedažādiem dārzeņiem un garšaugiem. Uz jautājumu, vai viņiem nav žēl ziedot tik daudz pūļu nomātas zemes apstrādei, viņi atbild vienkārši: „Lai arī tā nav mūsu zeme, taču nu jau 10 gadus mēs baudām tās augļus. Mēs dzīvojam tā, kā vēlējāmies, kamēr citi, sēžot piesmakušos dzīvokļos, krāj naudu vai lolo sapņus par savu zemi, kuri var tā arī nepiepildīties.”

 

- Apraksti, kā tu ceļo?
- Pamatā ceļoju ar autostopiem. Vienīgais šādas pārvietošanās mīnuss – tas ir laiks. Ja kādā pasaules punktā ar kādu ir jāsatiekas, tad var arī nepaspēt. Taču tas ir lēti, tā ir arī laba iespēja satikt un iepazīties ar interesantiem cilvēkiem. Dažreiz es izmantoju arī sabiedrisko transportu – vilcienus, autobusus, lidmašīnas, tiesa, pirms tam vienmēr cenšos iegādāties nedārgas biļetes.

 

- Un kā ar naktsmājām?
- Iemācījos par to neuztraukties. Viss vienmēr atrisinās pats no sevis, vien cilvēks sabiezina enerģētiku ap kādu situāciju, tādejādi vairāk to sarežģījot. Man vienmēr līdzi ir telts un guļammaiss – es varu pārnakšņot jebkurā vietā pie dabas. Siltajās zemēs ar to vispār nav problēmu.

 

- Tu kaut kur paliec arī ilgāk?
- Tikai tur, kur ir iespēja izbaudīt vientulību, pabūt tuvāk dabai. Mana mīļākā vieta, kurā es atgriežos atkal un atkal, ir Krimas pussalas civilizācijas neskarta pludmale «Ļisja Buhta», kur bieži atbrauc arī mani draugi. Tur es varu nodzīvot mēnesi vai pat ilgāk, uzceļot telti kādā skaistā, nomaļā vietā. Vēl apmeklēju festivālu „Rainbow”, kas ikreiz notiek kādā citā valstī un kurā pulcējas cilvēki ar man līdzīgiem dzīves uzskatiem. Tajā arī mēdzu palikt ilgāk, lai tiktos ar draugiem un izbaudītu šīs tikšanās.

 

-Vai tu ceļo viena?
- Jā, pārsvarā viena. Man patīk nebūt atkarīgai ne no viena. Taču es vienmēr ar milzīgu prieku satiekos ar draugiem, komunicēju ar viņiem, dalos iespaidiem.

 

- Vai tevi var atrast arī interneta sociālajos tīklos?
- Jā, esmu diezgan aktīvs šo tīklu lietotājs. Tas ļoti palīdz ceļojumos. Pirmkārt, ar sociālo portālu palīdzību ir iespēja sarunāt naktsmājas tur, kur nav iespējams uzcelt telti. Otrkārt, internetā ir iespēja atrast un iegādāties lētas transporta biļetes uz dažādām pasaules valstīm, ko es nereti arī izmantoju. Taču komunikāciju caur internetu neatbalstu, jo uzskatu, ka dzīvu saskarsmi nevar aizstāt ne ar kādu citu.

 

- Jautājums, kas noteikti interesē praktiskus cilvēkus – kā tu pelni naudu un kādu pārtiku tu lieto, šādi ilgstoši ceļojot?
- Vienīgie puslīdz regulārie ienākumi ir mana Tallinas dzīvokļa īres nauda, kas sastāda 100 Eur mēnesī. Ar to pietiek pamattēriņiem, tādiem kā pārtika, dažreiz drēbes, dažreiz biļetes. Gadās arī iespēja kaut kur piepelnīties, piemēram, vīnogu vai aveņu plantācijā, ko arī izmantoju. Jau sen esmu veģetāriete, taču pēdējā laikā sāku piekopt svaigēšanu. Tāpat dažreiz badojos – tas labi attīra ne vien kuņģi, bet arī prātu. Ēdiens nav šķērslis manos ceļojumos. Ir – labi, nav – tas nekas. Jebkurā gadījumā es zinu, ka daba neatstās mani bez iztikas līdzekļiem.

 

- Kā tavi tuvinieki vērtē šādu dzīves izvēli?
- Neviennozīmīgi. Daži nosoda, citi atbalsta.

 

- Kas ir tas virzītājspēks, kas virza tavu dzīvi?
- Šādi dzīvojot, es atrodos harmonijā ar sevi un dabu. Esmu iemācījusies būt augstāk par stresiem, par ikdienas problēmām. Neesmu nekādu reliģiju vai mācību piekritēja. Daba – tā ir mana reliģija, planēta – manas mājas. Es zinu, kas viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, es nepretojos apstākļiem, atvērti pieņemu visu notiekošo. Nevajag pretoties - šādi mēs nodarām pāri sev un apkārtējai pasaulei. Jāatceras, ka tikai tas, kas cilvēkam nāk bez pretestības, bez ārkārtīgas piepūles, ir patiešām viņa. Jo tiklīdz parādās šķēršļi – tā ir droša zīme, ka cilvēks neiet pareizo ceļu. Daba visu jau sen ir izlēmusi mūsu vietā.

 

- Par nākotnes plāniem jautāt laikam nebūtu pareizi...
- Nākotnes plānu kā tādu man nav. Kā dabai labpatiks ar mani rīkoties, tā es arī dzīvošu. Kaut gan dažreiz man patīk pasapņot par dzīvi mazā mājiņā kaut kur pie dabas krūts, vērojot koku augšanu, ziedu un augu dzīvi.

 

-Kurp tu dodies tagad?
- Tā sagadījās, ka uz doto momentu atbrīvojās mans dzīvoklītis Tallinā. Tagad es braucu uz turieni, jo ļoti sen neesmu tur bijusi. Taču, visticamāk, neuzkavēšos tur ilgi, jo aukstums tomēr liedz to iespēju, ko ļauj siltās zemes – būt vienmēr pie dabas.





Diāna Granta



Komentāri

Irēna, 15.05.2012:
Jā, lasot ļoti uzmundrinoši jūtie un viss patīk, līdz tam brīdim, kad pašai nāktos dzīvot, bet zinu, ka drīz vien skumtu un ilgotos pēc mājā. Ir jau pārbaudīts, ceļojot.

Jānis, 08.01.2012:
Intervija patiesi uzmundrina. Varbūt arī es kādreiz varētu līdzīgi. Jā! : )))

ixacfaxhoa, 08.11.2011:
3QtRYE , [url=http://kkriixgaamcj.com/]kkriixgaamcj[/url], [link=http://vylxqknennab.com/]vylxqknennab[/link], http://lrrqdjryhiei.com/

mesysetrnsg, 08.11.2011:
pnbDTG hkspagtdauzu

Keisha, 07.11.2011:
Cheers pal. I do appreciate the wrtinig.

Rita, 21.10.2011:
Katrai ceļošanas metodei un dzīvesveidam ir sav + un - Manuprāt šis ir drosmīgs veids kā darīt to, kas patīk. Paldies, iedvesmojoša intervija! :)

nu nezinu, 21.10.2011:
kādu laiku varbūt, bet noteikti ātri piegrieztos..īpaši, ja pēkšņi saslimtu vai kas notiktu, tad uzreiz saprastu, ka vienam bez naudas nemaz tik forši nav...

Liene, 20.10.2011:
Skaista šāda dzīve, es arī grībētu :)

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri