Jaunākie sludinājumi

Jaunākie labie darbi

Pievienojos ekonomistam, es arī ne tikai mājās kopā ar vīru un draugiem ieviesu atkritumu šķirošanu, bet arī darbā vismaz papīra šķirošanu un pašapzinīgi tagad ik pa laikam nesu pilno papīra somu uz pārstrādei paredzēto papīru konteineru.. Vēl Vispasaules zaļo darbu dienā ierosināju darbā pasākumu ar kolēģiem vismaz noskatīties kopīgi filmu, rādīju to pašu "Zeme - mūsu mājas" un nākamais pasākums droši vien būs ar "Age of stupid" pēc kāda laiciņa.lasit tālāk

Kalendārs

05.12.2016
Brīvprātīgo diena

 


Seko mums:

     

- Viena no skaistākajām dzīves balvām ir tā, ka, palīdzot otram, cilvēks palīdz sev.
Č.D.Vorners

Kur ir tava laime?


Foto: Clintus McGintus, Flickr.com

 

Tā ļoti vienkāršojot cilvēka dzīves saturu, tā ir visdažādāko vēlmju piepildīšana. Gandrīz visas šīs vēlmes saplūst vienā galvenajā vēlmē – būt laimīgiem. Uz to tad arī visi tiecamies, kur nu kurais šo laimes ceļu meklējot.

Strīdēties par to, kurš ceļš ir īsākais, ātrākais, gludākais, skaistākais... ir bezjēdzīgi, jo katram laime nāk caur ko citu. Varētu teikt, ka laimes atslēga katram ir iekšā viņā pašā. Un tomēr šāds apgalvojums diez vai atbilst tam, ko saucam par mūsu realitāti.

Viens piemērs. Iztēlojies sevi kā vidusmēra pilsoni dzīvojam divistabu dzīvoklītī salīdzinoši klusā apvidū ar galvenajām ērtībām – siltais ūdens, tālrunis, televizors, dators un citas pamatvajadzībām nepieciešamās lietas! Un tagad divi varianti:

1) Visapkārt tev ir greznas savrupmājas ar plašiem un koptiem dārziem; visi, ko vien tu pazīsti, dzīvo daudz plašākā kvadratūrā, ar daudz greznākām mēbelēm, lielākā komfortā... Līdzīgi dzīves apstākļi kā tev, ir vēl tikai dažiem attāliem kaimiņiem, kas regulāri lielos daudzumus lieto alkoholu un nekad nav vīžojuši strādāt.

2) Otrs variants. Tu ar savām divām istabām, silto ūdeni un krāsainu televizoru piederi to ļaužu grupai, kas visā apkārtnē skaitās vislabāk nodrošinātā. Caurmērā cilvēki saspiedušies mazās istabiņās, kas vienlaikus kalpo kā virtuves, bet par TV vai silto ūdeni vairums pat nesapņo.

Lai kā cilvēki cenšas abus piemērus raksturot kā līdzīgi nepatīkamus, absolūts vairākums visticamāk tomēr krietni laimīgākus sevi iztēlojas pie otrā varianta.

Līdzīgi arī citās dzīves sfērās. Ja tev nav laulātā drauga, nav bērnu un neveicas attiecībās, bet visapkārt visi paziņas, radi un citi tuvie atrod laimīgu kopdzīvi, audzina dzīvespriecīgus mazuļus, justies komfortabli droši vien varēs tikai reti izņēmumi ar ļoti lielu iekšējo spēku. Savukārt, ja tev zināmo cilvēku lokā vairums ir vieninieki bez ģimenēm un bez īpašas nodošanās attiecību sfērai, diskomforts būs krietni vien mazāks.

Šos iztēles piemērus varētu turpināt bezgalīgi. Un tie varētu būt labs tests ikvienam, kurš vēlas pārbaudīt, cik lielā mērā viņa laimes saimnieks ir pats un cik lielā mērā šī laime atkarīga no ārējiem apstākļiem. Problēma jau tā, ka ārējie apstākļi ļoti bieži nav mūsu varā. Tieši tāpēc austrumu kultūras aicina laimes sajūtu iespējami norobežot no ārējiem apstākļiem, kas savukārt nozīmē ne vien nebēdāšanu par ārēju diskomfortu, bet pat nepriecāšanos arī par saviem ārējiem panākumiem.

Vai mūsu kultūrā, kurā vēsturiski savienojas gan materiālistiskais, gan garīgais, tas ir iespējams, es nezinu. Bet vismaz savu iespēju robežās trenēt imunitāti pret ārēju diskomfortu derētu katram no mums.

Tagad, kad valstī valda jukas dažāda veida attiecībās, vērtībās un, protams, arī materiālajā jomā, ir ļoti izdevīgs laiks trenēties iekšējā neatkarībā. Sak’ – lai citiem ir labāk, es to pieņemu un priecājos viņiem līdzi! Paradokss slēpjas iekš tā, ka, sasniedzot šādu līmeni, paveras daudz plašākas iespējas arī pašam dabūt jebko, kas mums saistās ar šo „labāk”. Ja vien tad tas mums vēl šķiet vajadzīgs...

Netici? Izmēģini...!

 

Raivis Dzintars

 

Atsūti mums savu stāstu uz info@esilabs.lv un iedvesmo citus palīdzēt!

Komentāri

santa , 04.11.2009:
mhm.. tik labi būt labam, es nepiederu ne pie viena no nosauktajiem piemēriem, esmu reizēm te reizēm tur, bet man tikuntā ir labi, esmu laimīga, ka esmu, man ir "biezi" draugi un netik biezi, bet visi viņi ir bezgala forši, jo neskatās kā kurš ģērbajas vai domā, vnk bauda to, kas ir dots. pukstēt jau katram biš vajag, bet ja tas ir normas robežās- tad vajag! :) turās!

Ar * atzīmēti lauciņi jāaizpilda obligāti

Vārds: *

E-pasts:
(netiks publicēts)

Komentārs:
(maksimums 2000 zīmes)

Drošības kods *
Nospiediet lai pievienotu drošības kodu
Ievadiet drošības kodu:
Pievienot komentāru

Sadarbības partneri